Olimpiāde #2 Flashcards

(37 cards)

1
Q

Veidotājaudi jeb …

A

meristēmas.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Dzīvās balstaudu šūnas jeb … . Ko nodrošina?

A

kolenhīma; elastību un lokanību.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Mirušās balstaudu šūnas jeb …

A

sklerenhīma.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Vadaudi.

A

Koksnes - viens virziens, ūdens un minerālvielas, transpirācijas sūcējspēks, trahejas un traheīdas.
Lūksnes - 2 virzienu plūsma, ūdens un org. v., osmotiskais spiediens, sietstobri.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Kā iedalās segaudi?

A

Primārie (epiderma) un sekundārie (periderma - veidojas, kad augs noveco, veidojot korķi). Lenticeles. Terciārie segaudi - kreve.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kambijs.

A

Veidotājaudi, kas nodrošina augšanu resnumā. Atrodas starp lūksnes un koksnes vadaudiem.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Kas ir trahejas un traheīdas?

A

Trahejas ir garas caurulītes, ko veido nedzīvas šūnas, starp kurām izzuduši šūnapvalki. Traheīdas ir garas nedzīvas šūnas, kuru šūnapvalki vietām ir uzbiezināti.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Dzeļmatiņi.

A

Nātrēm.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Trihomi jeb ..

A

matiņi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Šķērssvītrotie muskuļaudi.

A

Kustības, kuras nodrošina 2 olbaltumvielas - miozīns un aktīns.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Gludie muskuļaudi.

A

Izklāj iekšējos orgānus. Nav pakļauti cilvēka gribai.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Kas uzkrāj sēklas dīgšanai nepieciešamās barības vielas?

A

Endosperma.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Humorālā regulācija augiem.

A

Fitohormoni.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

Kurš hormons veicna auga augšanu garumā?

A

Auksīni.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

Kurš hormons veicina stumbra augšanu?

A

Giberelīni.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Kurš hormons veicina sakņu diferenciāciju?

17
Q

Kuri hormoni stimulē šūnu dalīšanos?

18
Q

Kurš hormons kavē augu augšanu?

19
Q

Kurš hormons veicina augu augšanu?

20
Q

Kurš hormons veicina ziedu un augļu attīstību?

21
Q

Kurš hormons kavē sānpumpuru attīstību?

22
Q

Kurš hormons pārtrauc sēklu un pumpuru miera periodu?

23
Q

Kurš hormons veicina augļu nogatavošanos?

24
Q

Kurš hormons kavē lapu novecošanos un veicina augļu, sēklu, dīgļa attīstību?

25
Kurš hormons nodrošina sēklu un pumpuru miera periodu, aizkavē šūnu dalīšanos?
Abscizskābe.
26
Adrenalīns.
Virsnieru dziedzeri. Stimulē organismu aktīvai darbībai, palīdz tikt galā ar stresu.
27
Acetiholīns.
Smadzenes.
28
Serotonīns.
Veidojas smadzenēs, bet lielāka daļa atrodas zarnās. Regulē garastāvokli.
29
Insulīns.
Aizkuņģa dziedzeris. Pazemina glikozes līmeni/daudzumu asinīs.
30
Glikagons.
Aizkuņģa dziedzeris. Paaugstina glikozes līmeni asinīs.
31
Melatonīns.
Epifīze. Miegs.
32
Oksitocīns.
Hipofīze. Augšana, piena dziedzeri.
33
Tiroksīns.
Vairogdziedzeris. Pastiprina vielmaiņas intensitāti.
34
Endosimbiozes teorija.
Endosimbiozes teorija apraksta šūnu organellu izcelšanos no senām arhebaktērijām, kā rezultātā veidojas eikariotiskas šūnas. Protisti evolucionēja, sākotnēji vienkāršām šūnām, piemēram, amēbām, piemērojoties noteiktai dzīves videi un barošanās veidam.
35
Interfāze.
1. Pirmssintēzes periods G1. - katrā hromosomā ir 1DNS molekula (1 hromatīda); - intensīva vielmaiņa; - atjaunojas organoīdi, šūna aug; 2. Sintēzes periods S. - pastiprinās RNS sintēze; - DNS replikācija. 3. Pēcsintēzes periods G2. - visās hromosomās 2 DNS pavedieni; - max intensīva RNS sintēze + ATP; - palielinās; - gatavojas dalīšanai.
36
Antiparalelitātes princips.
DNS molekulā 2 ķēdes - katra savā virzienā (5` --> 3` un 3` --> 5`).
37
Promoters.
Nosaka, cik viegli gēns tiek aktivēts.